VIETAS
VĒSTURE

Filozofu rezidences atrašanās vietas vēsture ir piesātināta ar filozofijas garu. Uz šīs zemes dzīvoja cilvēki, kuru dzīves mērķis bija kalpot planētas filozofiskajam konceptam. Vācu filozofi Hāmanis un Herders iesaistījās Gētes līdzdomātāju grupā “Vētra un dziņas”. Grupas galvenais mērķis bija samazināt pārmērīgās reliģijas un dogmu ieteikmi, veidot jaunu domātāju un radītāju paaudzi. Lai laikabiedri atcerētos šo stāstu un neaizmirstu cilvēkus, kuri dzīvoja un darbojās Latvijā, mēs nodēvējām torņus viņu vārdos – HERDERS UN HĀMANIS, un pašu projektu par – FILOZOFU REZIDENCI.

No paaugstinājumā uzceltās muižas loga viņi vēroja, kā gadalaiki nepielūdzami mainīja gadsimtiem veco koku lapas, cik rāmi Daugava skaloja savus viļņus, cik spoži un līksmi laistījās Vecrīgas baznīcas torņi, un kā ostā iepeldēja tirgotāju kuģi. Šī vieta ir saglabājusi savu unikalitāti pat mūsdienās – lai arī tā atrodas pašā Eiropas galvaspilsētas centrā, zem mūsu valsts galvenā finanšu centra spārna, tā saglabā savu apbrīnojamo vientulības un noslēgtības garu.

RAŅKA DAMBI 34 –
ADRESE AR SAVU VĒSTURI UN FILOZOFIJU.

RAŅKA DAMBI 34 vēsturiski ir atradies koka ēku komplekss – Hāgena muiža.

Pirmā šī kompleksa ēka tika uzbūvēta 17.gs., kad Sāmsalas zemes tiesnesis, vēlākais Rīgas virskonsistorijas prezidents Heinrihs Hāgens uzcēla nelielu muižu. Hāgensberga (tā līdz pat 20.gs. sākumam dēvēja tagadējo Āgenskalnu) ieguva savu nosaukumu 17.gs. par godu šai muižai. Švarcmuiža, viena no Hāgena muižas galvenajām ēkām bija 18.gs. nogalē uzbūvētā Heja muiža. Kāda nelielāka muiža, ko uzbūvēja Karls Bērenss, tika veidota kā ārpilsētas vasarnīca, no kuras pavērās apbrīnojams skats uz Vecpilsētu. Bērenss to nosauca holandiešu vārdā – “Schoongezicht”, (latviešu valodā – “skaists skats”), taču ar laiku nosaukums tika pārveidots uz vācu “Schöngesicht”. 18.gs. beigās muiža nokļuva angļu tirgotāja Džona Heja īpašumā. Pateicoties viņamtika iegūts muižas nosaukums.

Tieši šī muiža bija divu Renesanses laikmeta filozofu dzīvesvieta. Filozofs Johans Georgs Hāmanis (dz. 27.08.1730) šeit dzīvoja no 1753. līdz 1759. gadam. Viņš strādāja par mājskolotāju pie Rīgas rātskunga un brīvmūrnieku “Zobena ložas” izveidotāja Johana Kristofa Bērensa. Savukārt otrs izcilais filozofs – Johans Gotfrīds Herders (dz. 25.08.1744) dzīvoja muižā no 1764. līdz 1769. gadam. Šajā laikā Herders paspēja iepazīt Latviju, pētot latviešu garīgo dzīvi.

Aizvērt
Uz augšu
Izmantojiet
peles
ritjoslu